Lifescience

Nobela prēmijas ieguvējs ķīmijā Viljams Remzijs savulaik apgalvoja, ka “valsts, kura ir priekšā citām ķīmijas jomā, būs arī priekšā labklājības un vispārējās pārticības ziņā”. Viņš nebūs kļūdījies, jo lielākie ķīmijas un farmācijas uzņēmumi šobrīd atrodami tādās zemēs kā Vācija, ASV, Japāna, Francija, Zviedrija, Lielbritānija un Šveice. Tomēr gan lielvalstīs, gan arī pie mums, Latvijā, visiem uzņēmumiem aktuālāks kļūst darbaspēka jautājums – proti, līdz ar paaudžu maiņu un sabiedrības vērtību transformāciju arvien vairāk aktualizējas “cīņa par talantiem”.

Pēdējos gados gan no dažādu nozaru darba devēju, gan arī amatpersonu puses itin bieži izskan viedoklis, ka arī Latvijā pārāk maz jauniešu apgūst eksaktās zinātnes. Lai šo problēmu risinātu, ir plaši diskutēts par dažādiem iespējamajiem risinājumiem – piemēram, darba tirgus vajadzību diktētu izglītības programmu lomas palielināšanu, ciešāku izglītības procesa sasaisti ar darba devējiem utt. Nesen arī Latvijas Universitāte paziņoja par budžeta vietu pārdali par labu eksaktajām un dabaszinātnēm. Šobrīd Latvijas Universitāte vidusskolu absolvējušiem studētgribētājiem piedāvā jau 70 budžeta vietas Ķīmijas fakultātē. Jaunos ķīmiķus ar 75 budžeta vietām gaida arī Rīgas Tehniskā Universitāte. Mācību iestādes studētgribētājiem kopumā piedāvā 285 budžeta vietas ar ķīmiju saistītās programmās.

Savukārt Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā vidusskolas absolventi var iestāties bez ķīmijas centralizētā eksāmena sertifikāta, iegūstot 1. līmeņa augstāko izglītību pārtikas, vides vai biotehnoloģiju programmās; arī šeit piedāvātas 75 budžeta vietas. Turklāt jaunajiem studentiem ir iespēja arī saņemt stipendijas līdz 150 EUR mēnesī. Tiem, kas jau padziļināti interesējas par ķīmijas zinātni jau pamatskolā, pēc 9. klases absolvēšanas ir iespēja iestāties vidusskolas programmā. Vidusskolēnus gaida arī Rīgas Valsts tehnikumā, kur sagatavo topošos materiālu ķīmijas tehniķus.

Izvēloties studēt ķīmiju, jaunietim paveras ļoti plašs darba iespēju klāsts. Darba tirgū būtiski pieaug konkurence pēc talantiem. Ķīmijas un farmācijas nozare strauji attīstās, un tuvākajos gados tai būs nepieciešams vismaz tūkstotis jaunu profesionāļu. Izglītības politikas veidotājiem der atcerēties, ka mācību priekšmetu pasniegšanas formu daudzveidība, it īpaši tik sarežģītā priekšmetā kā ķīmija, var veicināt jauniešu interesi par konkrēto priekšmetu.

Veidi, kā ieinteresēt skolēnus dabaszinātnēs, ir daudzi un dažādi. Pieeja “Es Jūs iemācīšu mīlēt Raini!” nestrādās. Uzskatu, ka liela loma mācību procesa diversifikācijā un transformācijā atbilstoši mūsdienu jaunatnes diskursā valdošajai izpratnei par “interesanto” ir mācību programmai. Tāpēc ir svarīgs Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsts esošās mācību programmas uzlabojumiem. Iespējams, ļoti pozitīvs grūdiens nākotnē varētu būt pāreja uz t. s. uz fenomeniem/tēmām balstīto zināšanu apguvi (tradicionālo mācību priekšmetu robežu dzēšana), taču diemžēl tas, visticamāk, nav tuvāko gadu jautājums.

Ķīmijas un farmācijas nozare jau vairākus gadus organizē dažādus pasākumus, kuros notiek mijiedarbība starp izglītības iestādi, darba devēju, skolotāju un skolēnu. Piemēram, iniciatīva www.kimiko.lv, pieredzes apmaiņa un virkne citu aktivitāšu. Šogad pirmo gadu veiksmīgi darbojas Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas iniciatīva Jauno Ķīmiķu klubs. Tajā skolotāji izstrādā metodiku un eksperimentus, kurus demonstrēt jauniešiem. Liela daļa eksperimentu tiek veidoti sasaistē ar nozari, produktiem un procesiem, balstoties uz Vācijas kolēģu pieredzi. Šādas pieejas īstenošana ir gan pozitīvi ietekmējusi jauniešu attieksmi pret eksaktajām zinātnēm, gan ir arī nedaudz palielinājusi to skolēnu skaitu, kas vēlas kārtot centralizēto eksāmenu ķīmijā. Neliela, bet tomēr uzvara.